{"id":18066,"date":"2019-01-04T15:23:22","date_gmt":"2019-01-04T13:23:22","guid":{"rendered":"http:\/\/meremuuseum-test.krabu.tech\/paksmargareeta\/vestures-un-juras-interesentiem\/pusinaitus\/"},"modified":"2020-05-13T11:52:11","modified_gmt":"2020-05-13T09:52:11","slug":"pastaviga-ekspozicija","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/meremuuseum-test.krabu.tech\/paksmargareeta\/lv\/vestures-un-juras-interesentiem\/pastaviga-ekspozicija\/","title":{"rendered":"Past\u0101v\u012bg\u0101 ekspoz\u012bcija"},"content":{"rendered":"
Igaunijas J\u016bras muzeja ekspoz\u012bcijas apmekl\u0113jums Resn\u0101s Margar\u0113tas torn\u012b \u013caus iepaz\u012bties ar Igauniju k\u0101 j\u016bras valsti. J\u016bsu acu priek\u0161\u0101 pav\u0113rsies Igaunijas j\u016bras braucienu v\u0113sture, s\u0101kot ar l\u012bdz \u0161im neredz\u0113tiem viduslaiku tirdzniec\u012bbas ekspon\u0101tiem l\u012bdz pat m\u016bsdienu pasa\u017eieru p\u0101rvad\u0101\u0161anai. St\u0101stu st\u0101st\u012bt pal\u012bdz\u0113s ap 700 v\u0113sturisku priek\u0161metu, bag\u0101t\u012bgais ku\u0123u mode\u013cu kl\u0101sts ar speci\u0101li jaunajai izsgt\u0101dei pas\u016bt\u012btajiem 17 mode\u013ciem, k\u0101 ar\u012b ap 50 digit\u0101lo un re\u0101lo demonstr\u0101ciju. <\/span><\/p>\n Bag\u0101t\u012bba no j\u016bras \u2013 Tallinas j\u016bras tirdzniec\u012bbas v\u0113sture iesniedzas viduslaikos<\/b><\/span><\/span><\/p>\n Liela da\u013ca Hanzas Savien\u012bbas satiksmes caur ostu un pils\u0113tu notika caur Lielajiem Krasta V\u0101rtiem, t\u0101p\u0113c tie\u0161i t\u0101 ir vispiem\u0113rot\u0101k\u0101 vieta, kur past\u0101st\u012bt par to, k\u0101 Tallina k\u013cuva bag\u0101ta, pateicoties j\u016brai. Lielo Krasta V\u0101rtu komplekss atrodas UNESCO pasaules kult\u016bras mantojumu sarakst\u0101. <\/span>Lasi vair\u0101k par Lielo Krasta V\u0101rtu v\u0113sturi <\/u><\/span><\/a><\/p>\n Muzej\u0101 iesp\u0113jams:<\/span><\/p>\n Sava laika liecinieks un svar\u012bgs muzeja ekspon\u0101ts ir ap 20 metru garais koges vraks. Par kogi visp\u0101r\u012bgi uzskata viduslaiku vienmasta pre\u010du burinieku ar augstiem bortiem. Koges galvenok\u0101rt izmantoja Zieme\u013cj\u016br\u0101 un Baltijas j\u016br\u0101. Muzej\u0101 ekspon\u0113tais vraks, kur\u0161 tika atrasts un izraksts 2015. gad\u0101 Tallinas teritorij\u0101, ir Eiropas m\u0113roga retums, jo t\u0101 korpuss ir gandr\u012bz piln\u012bb\u0101 saglab\u0101jies, pie tam t\u0101 tuvum\u0101 atrastie ap 700 priek\u0161meti st\u0101sta par to, k\u0101p\u0113c, k\u0101d\u0101 veid\u0101 un uz kurieni \u0161is ku\u0123is ar savu komandu dev\u0101s. <\/span>Las\u012bt vair\u0101k par koges atra\u0161anu<\/u><\/span><\/a><\/p>\n Koges z\u0101l\u0113 jeb biju\u0161aj\u0101 muzeja iek\u0161pagalm\u0101 un blakus eso\u0161aj\u0101 2 l\u012bme\u0146u ekspoz\u012bciju telp\u0101 var\u0113siet: <\/span><\/p>\n Lielgabalu tor\u0146a 2. st\u0101vs velt\u012bts buriniekiem, kuri veda preces no vist\u0101l\u0101kaj\u0101m viet\u0101m un ar kuriem tika atkl\u0101tas jaunas zemes. 19. gadsimta vid\u016b igau\u0146i pa\u0161i s\u0101ka b\u016bv\u0113t lielos buriniekus. \u0160eit b\u016bv\u0113tie burinieki \u0161\u0137\u0113rsoja ekvatoru, apbrauca Horna ragu un sasniedza vist\u0101l\u0101k\u0101s ostas. <\/span><\/p>\n Burinieku z\u0101l\u0113 iesp\u0113jams:<\/span><\/p>\n Regul\u0101ra tvaiko\u0146u satiksme starp Igauniju un cit\u0101m ost\u0101m s\u0101k\u0101s 1837. gad\u0101, kad tika atkl\u0101ta l\u012bnija Stokholma-Turu-Helsinki-Tallina-Sanktp\u0113terburga, pa kuru kurs\u0113ja dzenrata tvaiko\u0146i <\/span>Storf\u00fcrsten<\/i><\/span> un <\/span>F\u00fcrst Menschikow<\/i><\/span>. Lielaj\u0101s j\u016bras valst\u012bs tvaiko\u0146u p\u0101rvad\u0101t\u0101 kop\u0113j\u0101 tonn\u0101\u017ea jau 19. gadsimt\u0101 p\u0101rsniedza burinieku p\u0101rvad\u0101to, bet Igaunij\u0101 \u2013 tikai p\u0113c Pirm\u0101 Pasaules kara. P\u0113c t\u0101 Igaunijas flote strauji auga, un 1930-to gadu beig\u0101s pre\u010du ku\u0123u kop\u0113j\u0101 tonn\u0101\u017ea uz 1000 iedz\u012bvot\u0101jiem ie\u0146\u0113ma pasaul\u0113 7. vietu, bet Baltijas j\u016bras valstu vid\u016b 3. vietu. <\/span><\/p>\n Tvaiko\u0146u z\u0101l\u0113 var\u0113siet:<\/span><\/p>\n 20. gadsimta otraj\u0101 pus\u0113 tvaiko\u0146us s\u0101ka aizst\u0101t motorku\u0123i, t\u0101d\u0113j\u0101di radot lielu l\u0113cienu navig\u0101cijas tehnikas att\u012bst\u012bb\u0101. Ku\u0123a apkalpes locek\u013cu skaits samazin\u0101j\u0101s, toties pasa\u017eieru skaits un p\u0101rvad\u0101jamo pre\u010du apjoms palielin\u0101j\u0101s. Joproj\u0101m notiek arvien efekt\u012bv\u0101ku un videi draudz\u012bg\u0101ku tehnolo\u0123isko risin\u0101jumu mekl\u0113jumi.<\/span><\/p>\n Ekspoz\u012bcijas augst\u0101kaj\u0101 \u2013 motorku\u0123u st\u0101v\u0101 – var\u0113siet:<\/span><\/p>\n\n
\n
\n<\/span>Pak\u013cauti visiem v\u0113jiem \u2013 burinieku st\u0101sts gadsimtu garum\u0101<\/b><\/span><\/span><\/p>\n\n
\n<\/span>Tvaiks izmaina pasauli<\/b><\/span><\/span><\/span><\/p>\n\n
\n<\/span>Tehnolo\u0123ijas nebeidzam\u0101 att\u012bst\u012bba<\/b><\/span><\/span><\/p>\n\n